Daudzi virtuves entuziasti un taupīgi saimnieki pēdējā laikā arvien biežāk uzdod sev jautājumu: vai tiešām veikalā pirktie piena produkti ir vērti? Īpaši tas attiecas uz sieru un brinzu.
Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējušas saimnieces, ir pārsteidzoši vienkāršs – pagatavot īstu, blīvu mājas sieru pašam savā virtuvē, neizmantojot sarežģītu aprīkojumu vai retus fermentus.
Kā no parasta piena tikt pie kilograma siera?
Metode, kas guvusi plašu popularitāti mājražotāju vidū, balstās uz pavisam ikdienišķām sastāvdaļām, kas atrodamas teju katrā ledusskapī. Zinātāji teic, ka galvenais noslēpums slēpjas pareizās proporcijās un pacietībā. Lai iegūtu gandrīz kilogramu maigas, nedaudz sāļas brinzas, nepieciešami vien divi litri piena, četras olas, aptuveni 400 grami skābā krējuma un ēdamkarote sāls.
Svarīgi izvēlēties pilnpienu ar augstāku tauku saturu, kas nav ticis pakļauts ultra-pasterizācijai, jo tieši no piena taukiem un olbaltumvielām veidojas siera masa. Process sākas ar piena karsēšanu uz vidējas uguns, to nepārtraukti maisot, lai nepierautu pie katla pamatnes. Kamēr piens silst, atsevišķā traukā sakuļ olas ar krējumu un sāli, līdz izveidojas viendabīga, krēmīga masa.
Maģiskais brīdis: kad sāk atdalīties sūkalas
Pati aizraujošākā daļa sākas brīdī, kad piens ir gandrīz uzvārījies. Uguni samazina un katlā lēnām tievē strūkliņā ielej sagatavoto olu un krējuma maisījumu. Šajā posmā ir būtiski turpināt maisīšanu. Sākumā šķiet, ka nekas nemainās, taču pēc dažām minūtēm notiek neliela “maģija” – masa sāk kulties jeb sarauties pārslās.
Šis process norāda uz to, ka sūkalas atdalās no siera masas. Šķidrums kļūst caurspīdīgāks un iegūst dzeltenīgu nokrāsu, bet baltās siera pārslas kļūst izteiktākas. Visu vāra vēl aptuveni piecas minūtes, ļaujot masai nostiprināties, un tad plīti izslēdz. Virtuvē šajā brīdī parasti virmo mājīgs, saldens piena aromāts, kas liecina par veiksmīgu sākumu.
Lasi vēl: Plastmasas loga rokturis neaizveras līdz galam: nesteidzieties to lauzt – lūk, kā problēmu novērst 2 minūtēs
Presēšana un pacietības pārbaude
Nākamais solis prasa sagatavot caurduri, kas izklāts ar vairākās kārtās salocītu marli. Visu katla saturu uzmanīgi lej caurdurī, ļaujot sūkalām notecēt traukā. Baltā, maigā masa paliek marlē. Kad lielākā daļa šķidruma ir notecējusi, marles malas sakļauj, nedaudz piespiež un virsū novieto slogu – piemēram, šķīvi un burku ar ūdeni.
Speciālisti iesaka sieru zem preses turēt vismaz trīs stundas, taču vislabākais rezultāts tiek sasniegts, ja to atstāj ledusskapī uz visu nakti. Pa šo laiku masa kļūst blīva un viendabīga. No rīta, noņemot marli, saimnieku gaida gluds, balts siera ritulis, kas griežot nedrūp un izskatās kā no labākajām zemnieku saimniecībām.
Kāpēc tieši šī metode ir tik populāra?
Daudzi dārzkopji un mājražotāji izvēlas šo recepti ne tikai ekonomijas dēļ, bet arī pilnīgas kontroles dēļ pār sastāvu. Šādā sierā nav konservantu, biezinātāju vai nezināmas izcelsmes augu tauku. Rezultāts ir aptuveni 900 līdz 1000 gramu tīra produkta, kura garšu var variēt pēc savas patikas.
Garšvielu pievienošana: Pirms liešanas zem preses, masai var pievienot dilles, ķiplokus vai paprikas pārslas.
Sūkalas izmantošana: Nevajag izliet šķidrumu, kas notecējis – no tā sanāk izcilas pankūkas vai mīkla mājas maizei.
Taupība: Pašizmaksa ir ievērojami zemāka nekā veikalā pirktajai brinza, īpaši, ja izdodas iegādāties pienu par izdevīgu cenu.
Lasi vēl: Tā nav vis neveiksme, bet brīdinājums: kā atpazīt eņģeļu sūtītos signālus ikdienas traucējumos
Gala rezultāts ir maigs, mēreni sāļš siers, kas lieliski garšo gan uz brokastu maizītes, gan pievienots svaigiem salātiem. Tas ir pierādījums tam, ka daudzus produktus, kurus esam pieraduši uzskatīt par sarežģītiem, patiesībā ir viegli pagatavot mājās. Atliek tikai vienreiz pamēģināt, lai saprastu – mājās gatavotais vienmēr garšo labāk.
